Šajā laikā sapratu, kas mani attālina no Dieva, skaidri to apzinājos. Izjutu arī to, cik spēcīgs sakraments ir grēksūdze, ka tas tiešā atjauno un no jauna atgriež pie Dieva. Pirms grēksūdzes lekcijās dzirdēto nespēju no sirds pieņemt, noticēt tam. Bet pēc grēksūdzes bija tāds vieglums un reizē nāca arī ticība. Laba grēksūdze tiešām atjauno.
Patrīcija
***
Šī bija mana otrā sesija Marijas skolā. Pirmajā sesijā es nepārkāpu sev pāri un neaizgāju liecināt. Tomēr mani uzrunāja vārdi, ka tad, ja neapliecināsi to citiem, žēlastībā var arī pazust. Tāpēc es teicu Dievam , ka nākošajā sesijā es noteikti iešu liecināt. Līdz pat šai sesijai pār mani ir lijis milzum daudz žēlastību, man pavērās jauna, brīnišķīga pasaule. Arī šajā sesijā guvu daudzas sev nozīmīgas atziņas un piedzīvoju prieku un Svētā Gara izliešanos aizlūgumu laikā.
Pēdējās lekcijas laikā man pienāca klāt draudzene un teica, ka jau jābrauc mājās. Tomēr mana pirmā doma bija: „Nē, paļaujies, gan jau tiksi mājās!” Tajā brīdī biju gatava pat iet kājām 7 kilometrus no autoostas uz mājām, tomēr iekšā bija pilnīgs miers. Tā nu es izdarīju, ko biju solījusi, – aizgāju liecināt. Pēc tam man paziņoja, ka ir tieši viena brīva vieta mašīnā, kas brauc gar manām mājām. Pateicība Dievam!
Jolanta
***
Esmu sapratusi, cik svarīgi ir Dievam pateikt „jā” it visās lietās, jo sevišķi tajās, ko visvairāk gribas izdarīt, vai tieši pretēji – nedarīt.
Jau pirms divām nedēļām zināju, ka šodien būs jāpiedalās sacensībās, turklāt es to biju sarunājusi ar kādu man ļoti tuvu cilvēku. Vienmēr esmu bijusi vāja, ja kāds ko lūdz, nevaru atteikt. Tikai ar lūgšanas palīdzību esmu šeit. Es tiešām šajā nodomā ļoti daudz lūdzos un nestrīdējos ar šo cilvēku, ka es to iepriekš biju mēgusi darīt. Dievs tik tiešām uzklausīja manu lūgšanu, un cilvēks, ar kuru biju sarunājusi piedalīties sacensībās, it nemaz nedusmojās. Tas tiešām ir pilnīgi neticami un iespējams tikai Dievam.
Vēl es sapratu, cik ļoti svarīgi ir būt patiesai lūgšanā, nemelot Dievam. Turklāt esmu sapratusi arī to, ka Dievam var izteikt arī savu neapmierinātību.
Viena no svarīgākajām atzinām ir tā, ka svēto garu var izjust arī nejūtot emocijas. Svarīga ir pastāvība, nedrīkst būt emociju kalps. Nevajag priecāties tikai par to, ka izjūtu prieku vai kādas citas emocijas, Dievs tāpat mīl, arī bez lielām sajūtām, emocijām. Agrāk man tas bija pārāk svarīgi, bet tagad mans mērķis ir Dievs, nevis tās labās izjūtas.
Slava Dievam par jaunajām atziņām, kas iemājoja manī!
Evita
***
Slavēts Jēzus Kristus! Pēdējā aizlūgšanā Dievs man deva mēļu dāvanu un izgaisināja manas šaubas par to. Aizlūgšanas laikā lūgšanas vadītāja teica, ka šķiet man vajadzētu lūgt mēļu dāvanu. Tomēr es biju apjukusi, jo īsti neticēju runāšanai mēlēs. Man ieteica, lai neturos pretī un ļaujos Svētā Gara darbībai. Pēkšņi mute un mēle sāka kustēties. Man no pārsteiguma iepletās acis un sāka tecēt asaras. Beigās es pateicībā Dievam noslīgu ceļos un domās teicu: „Paldies, Jēzu, ka dāvāji man mēļu dāvanu, bet vislielākais paldies par to, ka izgaisināji šaubas, kas nenāk no Tevis!”
Diāna
***
Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Pateicos Dievam par Marijas skolu, kuras 4 sesijās esmu saņēmusi tik daudz. Tomēr, kad man piedāvāja lasīt lekciju, negribēju to darīt. Nodomāju, ka iešu klusumā lūgties un jautāšu Tētim, cerot, ka Viņš neliks man to darīt. Tomēr Viņš atgādināja man rakstu vietu Er 13, 17, kur teikts „Paklausiet saviem vadītājiem”.
Kad man atsūtīja lekcijas tēmu „Dāvids un pārbaudījumi”, nodomāju, ka man ir labas vecas liecības, kuras izmantot, stāstot par pārbaudījumiem savā dzīvē. Tomēr Tētis uzdāvināja man ļoti daudz jaunu pārbaudījumu, lai mainītu manu sirdi. Tas, ko es sevī ieraudzīju, bija sāpīgi – lepnības pašpārliecinātības skarbums. Kad apsēdos, lai beidzot nolasītu lekciju, bailes mani paralizēja, un es nespēju neko rakstīt. Caur māsu lūgšanām Dievs uzrādīja manu grēku, kurš bija nobloķējis manu veselo saprātu. Tā bija mana „skolotājas prot” kritiskā, augstprātīgi vērtējošā attieksme pret Marijas skolas lekcijām un lektoriem. Kad nožēloju šo grēku, Kungs deva spēku izdarīt pat vēl vairāk. Pārbaudījumu kļuva vairāk pēdējā dienā, kad mājās pazuda internets un izslēdzās mobilais telefons, taču manī jau valdīja miers, kuru deva Jēzus. Braucot uz sesiju, ar kādu māsu dalījāmies par saviem pārbaudījumiem un nospriedām, ka būs lielas svētības, ja reiz tiekam tā sagatavotas, un tā arī bija. Slava Kungam!
Leontīna
***
I a man Englishman among you this is my 4th time here. This time I relly felt God convicting me about my failures and weaknesses. In the last talk we were asked how many people we have lead into discipleshipthis week. When did we last make disciple. I have been a believer for many years and had to admit that I have in that time brought almost noone to faith in Christ. I felt horrified at the look of fruit in my life. I am a protestant not a catholic, but felt that really I need to cry out to God for mersy and go to a priest to confess my sins. Thanks be to God he is the one who can forgive and make uz new.
Alan
Tulkojums: Es esmu no Anglijas un šeit esmu ceturto reizi. Šoreiz es tiešām sajutu, kā Dievs norāda manas kļūdas manās neveiksmēs un vājumā. Pēdējā lekcijā tika uzdots jautājums, cik daudz cilvēkus mēs šīs nedēļas laikā esam darījuši par mācekļiem un kad bija pēdējā reize, kad mēs kādu darījām par mācekli. Esmu ticīgais jau daudzus gadus, bet jāatzīst, ka šajā laikā gandrīz nevienu neesmu atvedis pie Jēzus. Es sajutos šausmīgi par to, kādi ir augļi manā dzīvē. Esmu protestants, nevis katolis, bet es sajutu, ka man patiešām ir jākliedz uz Dievu pēc Viņa žēlastības un ka jāaiziet pie priestera, lai atzītu grēkus. Pateicība dievam, ka Viņš ir tas, kurš piedod un dara mūs jaunus.
Alans
Like this:
Be the first to like this post.